Trīs šķēpi: kā saglabāt spēku un atbalstīt bērnus šajā mācību gadā
Mācību gada sākums vienmēr nāk ar cerībām, satraukumu un pirmajiem izaicinājumiem. Pedagogi nereti ir tie, kas ikdienā uz saviem pleciem nes ne tikai mācību saturu, bet arī skolēnu emocijas, vecāku gaidas un savas profesionālās prasības. Tas nebūt nav viegls uzdevums, un tas kļūst tikai grūtāks, ja mums nav laika apstāties un paskatīties uz saviem resursiem.
Lai šo ilustrētu un komunicētu, šī gada novadu pedagogu konferencēs izmantoju šķēpa simbolu, ko esmu aizguvusi no Masai cilts Kenijā. Šīm kopienām šķēps simbolizē prasmes un atbildību – tas ir instruments, kas jāprot lietot ar cieņu, prasmīgi un nenodarot pāri ne sev, ne citiem. Šķēpu nevar nopirkt vai nozagt – tas ir jānopelna, pierādot, ka esi gatavs to nest un prasmīgi pielietot.
Arī mums – pedagogiem un vecākiem – ir trīs šķēpi, kurus nepieciešams konstanti asināt, lai spētu būt efektīvi, saglabātu sevi un veidotu vidi, kurā bērni var augt:
Emocionālā inteliģence
Psiholoģiskā drošība
Iekšējo resursu vadība
Foto: Masai cilts loceklis ar šķēpu Kenijā. No Antonija Vilobija (Anthony Willoughby) personīgā arhīva.
Pirmais šķēps: Emocionālā inteliģence
“Ja mēs vēlamies atrast ceļu atpakaļ pie sevis un viens pie otra, mums ir nepieciešama valoda.” - Brenē Brauna
Pētnieces un profesores Brenē Braunas pētījumi rāda, ka vairums cilvēku sevī spēj identificēt un nosaukt vidēji tikai trīs emocijas: dusmas, skumjas un prieku. Tomēr, piekritīsiet, ka mūsu emociju un sajūtu diapazons ir daudz plašāks un sevī ietver arī: kaunu, vilšanos, izbrīnu, apmulsumu, piepildījumu, mīlestību, pārsteigumu. Ja mēs nespējam identificēt un nosaukt savas emocijas, nespējam arī veselīgi tās paust vai regulēt.
Attēls: Sajūtu ritenis. Autors: Dzīves Virsotnes Akadēmija.
Pedagogiem un vecākiem šī prasme ir īpaši būtiska. Spēja atpazīt un nosaukt emocijas:
palīdz bērniem justies sadzirdētiem,
samazina destruktīvus uzvedības modeļus,
stiprina attiecības un uzticēšanos.
Kā sacījis filozofs Vitgenšteins: “Manas valodas limiti nozīmē manas pasaules limitus.” Jo bagātāku emocionālo valodu mēs veidojam sev un mācām bērniem, jo plašāku un drošāku pasauli spējam izdzīvot.
Refleksijas jautājums: Kādas ir Tavas attiecības ar emocijām – ko Tu modelē bērniem katru dienu?
Otrais šķēps: Psiholoģiskā drošība
“Iedomājieties, ja mēs mērītu panākumus pēc tā, cik droši cilvēki jūtas mūsu klātbūtnē.” – Džonatans Luiss Dents
Psiholoģisko drošību 90. gados aprakstīja amerikāņu profesore un pētniece Eimija Edmondsone, analizējot mediķu komandas. Viņa atklāja, ka komandas, kas piedāvā augstākas kvalitātes servisu un aprūpi, pieļauj vairāk kļūdu – nevis tāpēc, ka strādā sliktāk, bet tāpēc, ka par tām atklāti runā un kopīgi mācās.
Arī Google 2014. gadā veiktais pētījums par augstas veiktspējas komandām pierādīja: psiholoģiskā drošība nav izvēle, tā ir obligāta. Tā rada vidi, kur cilvēki nebaidās dalīties, kļūdīties un augt.
Izglītības iestādēs un ģimenēs tas nozīmē – bērniem jāzina, ka viņi drīkst kļūdīties, uzdot jautājumus un paust savas emocijas bez bailēm no pazemojuma vai izsmiešanas. Tad, kad mēs dzīvojam baiļu sajūtā vai jūtamies par sevi nepārliecināti, kvalitatīva jaunu zināšanu apguve un spēja tās attiecīgi pielietot nenotiek.
Refleksijas jautājums: Kā jūs zināt, ka bērns jūtas droši ar jums dalīties ar savām domām un izjūtām?
Trešais šķēps: Iekšējo resursu vadība
“Dzīvē nav nekā, kas nebūtu saistīts ar attiecībām.” – Nola Tērnere-Džensena
Lai spētu atbalstīt citus, mums pašiem jābūt ar pilnu kausu. Ja mūsu “dzīves ugunskurs” ir vājš, mēs nevaram dot siltumu ne skolēniem, ne kolēģiem, ne ģimenei.
Vienkāršs vingrinājums: uzzīmējiet lapas vidū ugunskuru un pierakstiet visus cilvēkus un resursus, kas “sēž” ap to. Kam šobrīd ir piekļuve tavai enerģijai, laikam, idejām, siltumam?
Vai tur ir cilvēki, kas tevi iedvesmo un uzlādē?
Vai tur ir arī tādi, kas izsūc tavu enerģiju un tevi nogurdina?
Vai ir kāds cilvēks, kuram pie tava ugunskura būtu svarīgi izbrīvēt vietu?
Attēls: Kas sēž ap manu ugunskuru? Autore: Baiba Žiga, Impulsum
Pētījumi rāda, ka mūsu emocijas un enerģija ir lipīgas. Ja blakus ir iedvesmojošs kolēģis vai draugs, mūsu pašu veiktspēja pieaug. Savukārt toksiska vide to būtiski samazina.
Attēls: Savu resursu vadības nozīme - zinātnisks pamatojums. Autore: Baiba Žiga, Impulsum
Pedagogiem un vecākiem tas nozīmē rūpēties ne tikai par saviem audzēkņiem un bērniem, bet arī par sevi un savu profesionālo vidi – lai ugunskurs degtu pietiekami spoži.
Refleksijas jautājums: Kas šobrīd sēž pie tava ugunskura, un vai šie cilvēki un resursi tevi pašlaik atbalsta un piepilda?
Gan pedagogiem, gan vecākiem šo trīs šķēpu – emocionālā inteliģence, psiholoģiskā drošība un iekšējo resursu vadība – nēsāšanai un nepārtrauktai asināšanai ir jābūt ikdienas darbam.
Kad mēs rūpējamies par šiem šķēpiem:
mēs stiprinām sevi, lai neizdegtu,
mēs veidojam attiecības, kuras ir balstītas cieņā, drošībā un mācīšanās priekā,
mēs rādam piemēru bērniem, kā prast gan just, gan vadīt, gan dalīties.
Skolā vai mājās, bērni mācās ne tikai no tā, ko sakām, bet primāri no tā, ko viņiem ikdienā modelējam savā uzvedībā un komunikācijā. Kad paši pratīsim lietot savus šķēpus ar apzināti un atbildīgi, tad arī mūsu bērni būs pārliecinātāki darīt to pašu.